RU “Pārdzīvot, tikt pāri zaudējuma sāpēm, nenozīmē aizmirst – pārdzīvot nozīmē, iemācīties šo zaudējumu pieņemt un turpināt dzīvot savu dzīvi pilnvērtīgi.”
Ekstremālas dvēseles sāpes
“Ekstremālās dvēseles sāpes” – šis ir psiholoģijas termins, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēks nokļūst uzreiz, tikko saskaroties ar ziņu par tuvinieka nāvi. Parasti šis stāvoklis ilgst līdz trešajai – devītajai dienai. Taču, tas var arī ieilgt līdz četrdesmitajai dienai.
Ļoti svarīgi, lai šajā periodā, it īpaši pirmajās divās, trijās nedēļās, zaudējumu pārcietušo cilvēku neatstātu vienu ar savu sāpi, bet būtu kāds pastāvīgi līdzās, ar ko viņš varētu dalīties savās sajūtās.
Svarīgi ir neapslāpēt savas skumjas un sāpi, nebēgt un neizvairīties no šīm sajūtām. Emocijām jādod iespēja izpausties – raudāt, kliegt, ja tas nepieciešams. Tikai no tā, kas ir pārdzīvots un izsāpēts, var pēc tam atbrīvoties.
Tikai izdzīvojot visas sāpes, var iziet no šī stāvokļa, un otrādi – ja visas sāpes tiek apspiestas un emocijas netiek izpaustas, tad tās var atrast sev izpausmi cilvēka ķermenī, bēdu nomāktais cilvēks var saslimt, pie kam, pat nopietni.
Praktiski ieteicamās darbības kritiskajā brīdī
Kritiskajā brīdī, kad tuvinieka zaudējums ir tikko noticis, svarīgi, lai sāpju pārņemtajam cilvēkam līdzās būtu cilvēki, kas palīdzētu gan psiholoģiski, gan arī praktiski, organizējot bēres vai atvadas un tamlīdzīgi.
Tam nav jābūt kādam tuvam radiniekam vai draugam, taču, vēlams, lai šim cilvēkam piemistu tādas raksturīpašības kā izlēmība, aktivitāte, organizatoriskās spējas.
Cilvēkam, kas pārcieš zaudējuma sāpes, ir nepieciešams izrunāt visas savas bēdas, lai viņam būtu vieglāk pārciest visus turpmākos sekojošos praktiskos notikumus. Viņam nedrīkst likt sajusties arī kā vērotājam no malas šajos notikumos – vislabāk, ja viņš aktīvi, bet saviem spēkiem atbilstoši, piedalītos bēru organizēšanas procesā, lai būtu nodarbināts ar kādu nelielu darbību – veiktu pārrunas ar tuviniekiem, piedalītos galda klāšanā vai trauku mazgāšanā utt.
Tas viss viņam palīdzēs neiegrimt sevī un savās sāpēs.
Atvadas palīdz organizēt visu ar bērēm saistītos pasākumus – uzticiet mums šo procesu – mēs ar sapratni izturēsimies pret sērojošā sāpēm, palīdzēsim viņam nelielās darbībās, lai cilvēks nejustos apjucis un vientuļš
Vēstule aizgājējam
Ļoti efektīva metode, kā atvieglot zaudējuma sāpes, ir uzrakstīt vēstuli mirušajam. Pat tad, ja nāve nav bijusi pārsteidzīga, vienmēr ir daudz nepateikta, neizrunāta….Rakstiet. Tas nepieciešams Jums, nevis aizgājējam. Ja Jūs kaut ko nepateicāt, kaut ko ne līdz galam noskaidrojāt, dariet to tagad. Izmantojiet šo brīdi. Nebaidieties kļūt smieklīgs tādēļ, ka vēstuli nav kur vairs nosūtīt, to var vienkārši sadedzināt. Svarīgi ir tas, ka uzrakstītās rindas ļaus Jums atbrīvoties no smaguma nastas, ko rada nepasacīts vārds, uzticiet to papīram.
Kādus nomierinošus medikamentus var lietot
Pirms bērēm, atvadu ceremonijas, atpazīšanas morgā vai citām traumējošām procedūrām, var lietot līdzekli “Korvalols” vai “Valokordīns” / 50-60 pilienus, izdzert vienu reizi/. Tas būs efektīvāk kā Baldriāna pilieni vai nomierinoša tēja.
