Musulmaņu bēres Latvijā
Musulmaņu bēres ir svarīgs dzīves pārejas rituāls, kas balstās islāma reliģiskajās tradīcijās un likumos (šariata normās). Arī Latvijā dzīvo musulmaņu kopiena, kuras pārstāvji cenšas ievērot klasiskos islāma bēru rituālus. Lai gan Latvijā nav daudz musulmaņu, Rīgā darbojas mošeja un kopiena, kas palīdz nodrošināt bēru ceremoniju saskaņā ar Korāna un sunnas (pravieša Muhameda tradīcijas) prasībām.
Nāve un sagatavošanās bērēm
Kad musulmanis nomirst, tiek izpildītas īpašas lūgšanas un rituāli. Tuvinieki vai kopienas pārstāvji izsauc cilvēkus, kas apgūst bēru sagatavošanas noteikumus. Mirušais tiek nomazgāts (ghusl al-mayyit), kas ir rituāla šķīstīšana. Mazgāšanu veic cilvēki, kas zina noteiktu secību un lūgšanas. Parasti tas notiek dzimuma ietvaros – vīrieši mazgā vīriešus, sievietes – sievietes.
Pēc mazgāšanas mirušajam tiek uzvilkts vienkāršs, balts auduma ietinamais apģērbs (kafan). Musulmaņu bēru tradīcija uzsver vienkāršību – nav atļauts izmantot greznus zārkus vai rotājumus. Latvijā bēres tiek organizētas pēc iespējas ātrāk – vēl tajā pašā dienā vai nākamajā.
Janāza – bēru lūgšana
Pirms apbedīšanas tiek veikta īpaša bēru lūgšana – salat al-janāza. Tā atšķiras no parastās lūgšanas, jo tajā nav paklanīšanās un kritiena ceļos, bet gan četras stāvošas lūgšanas daļas, kurās tiek lūgts Dieva žēlastību mirušajam un piedošana par viņa grēkiem.
Lūgšana notiek mošejā vai kapsētā pie mirušā ķermeņa. Latvijā to parasti vada imams – kopienas garīgais vadītājs.
Apbedīšana
Musulmaņu ticībā mirušo apglabā zemē bez zārka, ietītu tikai audumā. Ja tas praktisku iemeslu dēļ nav iespējams (piemēram, Latvijas klimatiskajos apstākļos), var izmantot vienkāršu koka zārku, bet tajā nedrīkst būt oderes vai rotājumu. Latvijā musulmaņi bieži tiek apglabāti atsevišķās kapsētu daļās, piemēram, Rīgas Meža kapos, kur ir musulmaņu sektors.
Mirušais tiek novietots kapā guļus uz labajiem sāniem ar seju pret Meku. Tas simbolizē ticību Allāham un islāma vienotību. Pēc apbedīšanas klātesošie met saujas zemes un saka:
"No zemes mēs nākam, uz zemi mēs atgriežamies un pie Dieva mēs atkal tiksim celti."
Piemiņa un sēras
Islāmā sēru periods ir ierobežots – tuvinieki skumst par aizgājēju, bet sēras nedrīkst būt pārmērīgas. Parasti tuvākie radinieki sēro trīs dienas. Sievām pēc vīra nāves sēru periods ilgst četrus mēnešus un desmit dienas, kā to nosaka Korāns.
Musulmaņi lūdzas par mirušā dvēseli un cer, ka viņš tiks pieņemts Dieva žēlastībā. Viņi cenšas palīdzēt ar ziedojumiem, labdarību un labajiem darbiem, kas var nākt par labu arī aizgājušā dvēselei.
Noslēgumā
Musulmaņu bēres Latvijā tiek rīkotas atbilstoši islāma tradīcijām. Tie ir vienkārši un cieņpilni rituāli, kuros galvenais ir lūgšana un miers. Bēres palīdz ģimenei un kopienai atgādināt par dzīves pārejošo dabu un par nepieciešamību dzīvot taisnīgi.