Kremācija Latvijā
Kremācija mūsdienu Latvijā kļūst arvien populārāka kā alternatīva tradicionālajai apbedīšanai zemes kapā. Lai gan ilgu laiku kremācija tika uzskatīta par netradicionālu izvēli, šodien tā ir kļuvusi par ierastu un pieņemtu bēru formu daudziem cilvēkiem neatkarīgi no reliģiskās pārliecības vai dzīves uzskatiem.
Kas ir kremācija?
Kremācija ir mirušā ķermeņa sadedzināšanas process augstā temperatūrā speciālā krāsnī – krematorijā. Pēc procesa beigām mirušā pelni tiek ievietoti urnā, kuru tuvinieki var glabāt, apbedīt vai izkaisīt dabā, ja to pieļauj likums un aizgājēja vēlme.
Kremācijas vēsture Latvijā
Pirmā krematorija Latvijā tika uzcelta 1937. gadā Rīgā, bet tās darbība tika pārtraukta Otrā pasaules kara laikā. Padomju laikā kremācijas pakalpojumi tika nodrošināti Maskavā vai citur ārpus Latvijas.
Mūsdienās Latvijā darbojas vairākas krematorijas, piemēram, Rīgas krematorija, kas ir viena no lielākajām un vecākajām Baltijas reģionā, kā arī citas – Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Tas ļauj cilvēkiem izvēlēties šo apbedīšanas veidu bez sarežģījumiem.
Kāpēc izvēlas kremāciju?
Kremāciju izvēlas dažādu iemeslu dēļ:
Praktiskums – kapsētas Latvijā kļūst arvien pilnākas, un urnas apbedīšanai nepieciešama mazāka platība.
Finansiālais aspekts – kremācija bieži ir lētāka nekā tradicionālās bēres ar zārku.
Videi draudzīgums – daļa cilvēku kremāciju uzskata par videi draudzīgāku risinājumu.
Personiskas vēlmes – daži cilvēki jau dzīves laikā izsaka vēlmi pēc kremācijas.
Reliģiskā attieksme – mūsdienās daudzas reliģijas ir kļuvušas iecietīgākas pret kremāciju.
Kremācijas process
Kremācijas process notiek vairākos posmos:
Mirušā sagatavošana – tāpat kā tradicionālajās bērēs, ķermenis tiek sagatavots ceremonijai.
Ceremonija – pirms kremācijas var notikt atvadu ceremonija krematorijas kapličā vai citur. Tā var būt reliģiska vai sekulāra, atkarībā no ģimenes vēlmēm.
Kremācija – ķermenis tiek ievietots speciālā krāsnī, kur augstā temperatūrā tas tiek sadedzināts.
Pelnu savākšana – kremācijas beigās paliek tikai pelni un kaulu atliekas, kas tiek sasmalcinātas un ievietotas urnā.
Ko dara ar pelniem?
Pēc kremācijas tuvinieki var izvēlēties:
Apbedīt pelnus kapavietā vai speciālā kolumbārijā
Glabāt urnu mājās (ja tas atbilst likumam)
Izkaisīt pelnus dabā, ja to atļauj pašvaldība un vide
Pārvietot urnu uz citu valsti, ja tas ir nepieciešams
Reliģiju attieksme
Dažādas reliģijas atšķirīgi raugās uz kremāciju:
Katolicisms – mūsdienās atļauj kremāciju, ja tā netiek veikta pretrunā ticībai par augšāmcelšanos.
Luterāņi un protestanti – pieļauj kremāciju un to uzskata par personīgu izvēli.
Pareizticīgie un ebreji – parasti izvēlas tradicionālo apbedīšanu zemē, taču daļā ģimeņu attieksme mīkstinās.
Budisms un hinduisms – tradicionāli praktizē kremāciju.
Noslēgumā
Kremācija Latvijā kļūst par vienu no biežāk izvēlētajiem apbedīšanas veidiem. Tā ir humāna, praktiska un atbilstoša mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Galvenais ir cieņa pret aizgājēja gribu un tuvinieku izvēli, lai pēdējā atvadīšanās notiktu ar godu un mieru.