Katoliskais apbedīšanas rituāls
Kad cilvēks mirst, tiek veikta pēdējā izpausme — sprediķis un lūgšanas par mirušā dvēseli. Pēc tam ķermenis tiek sagatavots apbedīšanai, to nomazgā un bieži tērē īpašā apģērbā. Pirmajā dienā pēc nāves tiek veikts lūgšanu vakars, lai atbalstītu ģimenes locekļus un tuviniekus, un lūgtu par mirušā dvēseli.
- diena pēc nāves
Pēc apbedījuma katoliskajā tradīcijā tiek veikta īpaša lūgšanu dievkalpojums 9. dienā pēc mirušā nāves. Šī diena tiek uzskatīta par īpaši svarīgu, jo tiek uzskatīts, ka dvēsele šajā laikā joprojām ir tuvu zemei un tās attiecības ar Dievu vēl ir ļoti svarīgas. Lūgšanas palīdz mirušā dvēselei atrast mieru un atbrīvošanu no grēkiem.
30 dienu pomiņu periods
Katoliskajā tradīcijā ir ierasts, ka pēc miršanas ģimene un draugi lūdz par mirušā dvēseli vismaz 30 dienas. Šis 30 dienu periods tiek uzskatīts par ļoti nozīmīgu laiku, kad dvēsele joprojām tiek atbalstīta ar lūgšanām un Dieva žēlastību. Katru dienu tiek lūgts, lai dvēsele atrastu mieru un būtu atbrīvota no grēkiem, palīdzot tai nonākt debesīs. Šajā laikā tiek lūgtas māsas, Rozārijs un citas īpašas lūgšanas, kas palīdzētu mirušajam pārvarēt šķēršļus ceļā uz mūžīgo dzīvi.
Katoliskās lūgšanas un simbolika
Pēc apbedīšanas notiek vairākas svarīgas lūgšanas, kuras tiek teiktas gan ģimenes lokā, gan baznīcā. Viens no svarīgākajiem simboliem ir sveces, kas tiek iedegtas, lai simbolizētu Kristus gaismu, kas ved mirušo dvēseli uz mūžīgo dzīvību. Tāpat bieži tiek izmantots krusts, kas norāda uz ticību Kristus upurim, un simbolizē dzīvi pēc nāves.
Noslēgums
Katoliskajā apbedīšanas rituālā ir svarīgi posmi, kas palīdz ticīgajiem turpināt lūgt par mirušajiem un atcerēties viņus. 9. diena pēc nāves un 30 dienu pomiņu periods ir ļoti nozīmīgi mirkļi, kuros lūgšanas par mirušā dvēseli palīdz viņam iegūt mūžīgo mieru.