Bēru vainagi ir viens no senākajiem un atpazīstamākajiem simboliem, kas saistīts ar cieņas un piemiņas izrādīšanu aizgājējam. Tie ir neatņemama bēru ceremoniju sastāvdaļa daudzās kultūrās, un to klātbūtne apbedīšanas laikā pauž sērojošo mīlestību, pateicību un cieņu pret mirušo.
Vainags kā simbols sevī ietver mūžības un nepārtrauktības nozīmi – apļa forma bez sākuma un gala atspoguļo dzīves cikliskumu, dvēseles nemirstību un cerību uz atkalredzēšanos. Šo simbolisko nozīmi pastiprina arī izvēlētie ziedi, kuru valoda bēru floristikas tradīcijās ir īpaši nozīmīga. Piemēram, lilijas simbolizē tīrību un mieru, neļķes – mūžīgu mīlestību, bet rozes – cieņu un sāpīgas atvadas. Krāsu izvēle arī nav nejauša – baltie ziedi pauž mieru un saskaņu, sarkanie – dziļu cieņu un mīlestību.
Bēru vainagi var būt dažādu formu – klasiskie apļveida, sirds formas vai pat krusta veidā. Tos parasti novieto pie zārka, kapavietas vai kolumbārija nišas, un tie kalpo kā redzams atvadu žests no ģimenes, draugiem vai kolēģiem. Uz vainagiem bieži piestiprina lentas ar pēdējiem vārdiem vai piemiņas uzrakstiem.
Lai gan mūsdienās bēru tradīcijas dažādās sabiedrībās kļūst vienkāršākas, bēru vainagi joprojām saglabā savu vietu kā emocionāli piesātināts un vizuāli spēcīgs cieņas apliecinājums. Tie ne tikai izdaiļo bēru ceremoniju, bet arī kalpo kā simbolisks tilts starp dzīvajiem un aizgājušo.