Jūdu Bēres Latvijā
Jūdaisms ir viena no senākajām reliģijām pasaulē, un arī Latvijā jūdu kopiena kopj savas tradicionālās bēru paražas. Lai gan šodien jūdu dzīve Latvijā ir mainījusies, daudzas ģimenes turpina ievērot senās apbedīšanas tradīcijas, kas balstās uz Toras un Rabīnu likumiem.
Nāves brīdis un sagatavošanās
Jūdaisma skatījumā nāve ir dabiska daļa no dzīves, un tā netiek uzskatīta par beigu punktu, bet par dvēseles pāreju citā eksistencē. Miršanas brīdī apkārtējiem ir jāsaka vārdi "Baruch Dayan ha-Emet" – "Svētīts ir patiesais Tiesnesis", kas apliecina pieņemšanu par Dieva lēmumu.
Pēc nāves nekavējoties tiek izsaukta "Chevra Kadisha" – īpaša apbedīšanas brālība, kas Latvijā joprojām darbojas Rīgā un citās pilsētās, kur ir jūdu kopienas. Šī brālība sagatavo mirušo bēru ceremonijai:
Veic rituālo mazgāšanu (tahara)
Apģērbj mirušo baltā lina tērpā (tachrichim), kas simbolizē vienlīdzību un tīrību
Liek mirušo vienkāršā koka zārkā bez metāla detaļām, lai ķermenis varētu dabiski atgriezties zemē
Bēru ceremonija
Jūdu bēres notiek pēc iespējas ātrāk – parasti jau nākamajā dienā pēc nāves. Ilga aizkavēšana tiek uzskatīta par nepieklājīgu pret mirušo.
Pirms bēru ceremonijas tuvinieki saplēš drēbes vai piestiprina melnu lenti kā sēru zīmi (rituāls "Keriya"). Tas simbolizē sirdi plosošas sāpes par zaudējumu.
Bēru ceremoniju vada rabīns vai kopienas pārstāvis. Notiek īsas lūgšanas, tiek lasīti Psalmi un "El Male Rahamim" – lūgšana par dvēseles mieru. Tāpat bieži tiek teikta arī Kadisha – lūgšana, kas slavē Dievu un lūdz par aizgājēja dvēseli.
Apbedīšana
Jūdu tradīcijā kremācija nav pieļaujama, jo tiek uzskatīts, ka ķermenis jāatdod zemei tādā veidā, kā tas radīts. Latvijā jūdu kapsētas ir, piemēram, Šmerļa kapsēta Rīgā un citas vēsturiskas kapsētas reģionos.
Apbedīšanas laikā zārku nomet zemē, un klātesošie met trīs saujas zemes, simbolizējot atgriešanos pie zemes.
Sēru periods
Jūdaisma sēru periods ir sadalīts vairākos posmos:
Šiva – pirmās 7 dienas pēc bērēm. Tuvinieki paliek mājās, nelieto izklaides, nenēsā ādas apavus, un ik dienu tiek lasītas īpašas lūgšanas. Apmeklētāji nāk izteikt līdzjūtību.
Šlošim – 30 dienas pēc bērēm. Šajā laikā turpina ievērot sēras, bet dzīve pakāpeniski atgriežas ierastajā ritmā.
Jahrzeit – nāves gadadiena. Katru gadu tuvinieki piemin aizgājēju, dedzina īpašu sveci un lasa Kadishu.
Noslēgumā
Jūdu bēres Latvijā tiek rīkotas ar cieņu pret tradīcijām un aizgājēju. Uzsvars tiek likts uz vienkāršību, pazemību un cieņu pret mirušā ķermeni un dvēseli. Dzīve un nāve tiek uztverta kā Dieva noteikts ceļš, un sēru rituāli palīdz tuviniekiem pārvarēt zaudējumu un saglabāt piemiņu.