Budistu Bēres Latvijā
Lai gan Latvijā budistu kopiena ir salīdzinoši neliela, tās pārstāvji arī rīko bēres atbilstoši savām tradīcijām. Budisms ir viena no pasaules senākajām reliģijām, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta dzīves pārejas brīžiem, tostarp nāvei. Budistu skatījumā nāve nav beigas, bet pāreja uz nākamo eksistences formu – atdzimšanu (reinkarnāciju).
Latvijā darbojas dažādas budisma skolas – tibetiešu budisms, zen budisms, theravāda. Katrai no tām ir savas nianses, taču pamatprincipi bēru rituālos ir līdzīgi.
Nāve un sagatavošanās
Kad cilvēks tuvojas nāvei, budistu tradīcijā svarīgi, lai viņš nomirtu mierā un apzināti. Radinieki vai budistu mūki lasa īpašas sūtras vai meditē, lai palīdzētu mirušajam saglabāt mierīgu prātu. Uzskata, ka pēdējās domas un apziņas stāvoklis nāves brīdī ietekmē nākamo piedzimšanu.
Latvijā dažkārt tiek aicināti budistu skolotāji vai praktizētāji, kas palīdz ar lūgšanām un meditācijām. Tas var notikt gan mājās, gan slimnīcā.
Bēru ceremonija
Pēc nāves budisti cenšas netraucēt mirušo ķermeni vismaz dažas stundas, lai dvēsele spētu mierīgi atstāt ķermeni. Tibetas budismā šis process tiek saukts par "bardo" – starpstāvokli starp nāvi un nākamo dzimšanu. Šajā laikā lasa sūtras, piemēram, "Tibetas mirušo grāmatu", kas palīdz dvēselei atrast ceļu.
Latvijā budistu bēres notiek vienkārši un bez pārmērīgas greznības. Nav stingru noteikumu par zārku vai apģērbu, bet dažkārt tuvinieki izvēlas baltas drēbes, kas simbolizē tīrību un sēras.
Lūgšanas un piemiņas rituāli
Bēru ceremonijas laikā tiek skaitītas sūtras, piemēram, "Sirds sūtra" vai "Lielā līdzcietības sūtra". Tiek dedzināti vīraki, skandēti mantru dziedājumi, piemēram, "Om Mani Padme Hum", kas palīdz gan mirušajam, gan dzīvajiem.
Dažos gadījumos Latvijā budisti izvēlas kremāciju, jo tā ir izplatīta prakse daudzās budistu zemēs. Pēc tam pelnus izkaisa dabā vai noglabā tuvinieku izvēlētā vietā.
Sēru periods
Budistu tradīcijā sēras nav tikai skumjas par aizgājēju, bet iespēja palīdzēt mirušajam ar labajiem darbiem un lūgšanām. Tibetas budismā svarīga ir 49 dienu piemiņas prakse – šajā laikā tiek veikti rituāli un lūgšanas, jo tic, ka dvēsele vēl uzturas starpstāvoklī. Tas palīdz nodrošināt labvēlīgāku atdzimšanu.
Zen budismā sēras bieži izpaužas klusā meditācijā un pateicībā par aizgājēja dzīvi. Tā vietā, lai pārāk sērotu, praktizētāji cenšas pieņemt dzīves pārejošo dabu.
Noslēgumā
Budistu bēres Latvijā ir garīgs notikums, kas palīdz gan mirušajam, gan palicējiem. Caur lūgšanām, sūtru lasīšanu un meditācijām tiek uzturēts līdzjūtības un miera gars. Budistu tradīcija māca pieņemt nāvi kā dabisku dzīves cikla daļu un censties dzīvot apzināti arī šajā pārejas laikā.