Tautiskā sega bērēs
Tautiskā sega bērēs simbolizē cieņu, piederību un aizsardzību aizgājēja pēdējā ceļā. Tā ir sena latviešu tradīcija, kas saistīta ar mantojumu, spēku un garīgo saikni ar senčiem.
Aizsardzība un svētība
Tautiskās segas raksti (piemēram, Māras zīme, Jumis, Saules zīme) simbolizē spēku un sargāšanu, nodrošinot mierīgu pāreju uz viņsauli.
Raksti un krāsas nereti nes sevī senču svētību un aizsargā gan aizgājēju, gan viņa tuviniekus.
Piederība un mantojums
Sega bieži ir dzimtas relikvija, kas nodota no paaudzes paaudzē, simbolizējot piederību savai tautai un saknēm.
Tā izsaka cieņu pret aizgājēju un apliecina viņa vietu savā ģimenē un sabiedrībā.
Cieņas apliecinājums un pēdējais gods
Sega var tikt izmantota, lai pārklātu zārku, paužot godbijību un pateicību par aizgājēja dzīvi.
Tās klāšana uz kapa vai dāvināšana aizgājēja tuviniekiem simbolizē piemiņu un līdzjūtību.
Dvēseles ceļš uz viņsauli
Baltas vai gaišas segas simbolizē gaismu un mieru dvēselei,
Tumšākas segas – cieņu un aizsardzību.
Sarkanbrūnas un zilas segas dažkārt saistītas ar pāreju no šīs dzīves uz citu.
Tautiskā sega nav tikai audums – tā ir vēstījums, spēks un cieņa, kas pavada aizgājēju viņa pēdējā ceļā.