Mirušā pieminēšana un godināšana
Kad kāds no mums aiziet, viņš neatstāj tikai tukšu vietu. Viņš atstāj atmiņas, stāstus, smieklus un pēdas mūsu dzīvēs. Godināt mirušo nozīmē vairāk nekā vienkārši atcerēties – tas ir veids, kā pateikt "Tu biji svarīgs. Tu biji mīlēts. Un Tu joprojām esi daļa no mums."
Pieminēt nozīmē dalīties – stāstos, fotogrāfijās, jokos, iemīļotos teicienos. Dažreiz pietiek ar klusu brīdi vai svecīti uz palodzes, citreiz ar lielāku ceremoniju vai piemiņas vakaru. Tas viss ir mīlestības turpinājums, nevis beigas.
Godināt aizgājušo – tas ir arī veids, kā iemācīt nākamajām paaudzēm par viņu. Kādu vērtību viņš nesāja? Kā viņš ietekmēja apkārtējos? Kādas pēdas atstāja pasaulē? Šis process padara viņa dzīvi nozīmīgu ne tikai pagātnē, bet arī nākotnē.
Mirušo pieminēšana nav sēras – tā ir cieņa. Tā ir tilts starp to, kas bijis, un to, kas vēl ir. Un caur šo pieminēšanu mēs paši kļūstam siltāki, dziļāki, pateicīgāki.