
Rakstījusi Atvadas Komanda, balstoties uz 32 gadu pieredzi apbedīšanas pakalpojumu jomā. Pēdējo reizi atjaunināts: 2026. gada 23. maijā.
Rīgā ir 22 pašvaldības kapsētas ar kopējo platību 452,35 hektāri, taču tās ievērojami atšķiras pēc vecuma, statusa un vēsturiskās nozīmes (Rīgas MVD, 2026). Šis ceļvedis apkopo nozīmīgākās kapsētas: no 1725. gadā dibinātās Vecās ebreju kapsētas līdz jaunbūvējamam kolumbārijam I Meža kapos.
Galvenais īsumā
- Rīgā ir 22 pašvaldības kapsētas (452,35 ha kopā), bet tikai 2 pieņem jaunus apbedījumus (Rīgas MVD, 2026).
- Vecākā kapsēta: Vecā ebreju kapsēta (1725. gads); Lielie kapi un Pokrova kapi dibināti 1773. gadā.
- Rīgas Meža kapos apbedīti 3 Latvijas prezidenti un vairāki pazīstami mākslinieki.
- Attīstības koncepcija 2026.-2035. gadam prognozē kapacitātes izsīkšanu līdz 2033.-2036. gadam; kremācijas īpatsvars pieaugs līdz 65% (Rīgas Kapsētu attīstības koncepcija, 2026).
Cik kapsētu ir Rīgā un kāds ir to statuss?
Rīgas pašvaldība apsaimnieko 22 kapsētas: 2 ir pilnībā atvērtas jauniem apbedījumiem, 15 ir daļēji slēgtas (apbedīšana tikai esošajās ģimenes vietās), un 5 ir pilnībā slēgtas (Rīgas MVD, 2026). Lielākā daļa atrodas pilsētas nomalēs, bet vēsturiskākās atrodas pilsētas centram tuvāk.
No 22 Rīgas pašvaldības kapsētām lielākā ir Lielie kapi (22 ha), tai seko Bolderājas kapsēta (21,92 ha). Kopējā apsaimniekotā platība sasniedz 452,35 hektārus, taču jaunas kapavietas pieejamas tikai divās no tām (Rīgas MVD, 2026).
Ja meklējat konkrētu kapu vietu savai ģimenei, izvēles kritērijus un pieteikšanās procesu detalizēti aprakstām ceļvedī par kapu vietas izvēli. Šajā rakstā koncentrējamies uz to, kuras kapsētas pastāv, kāda ir to vēsture un kā tās atšķiras.
2 atvērtās kapsētas: Jaunciema un Bolderājas
Jaunciema kapi (Jaunciema 8. šķērslīnija 10) un Bolderājas kapi (Mazā Kleistu iela 16) ir vienīgās Rīgas pašvaldības kapsētas, kur ģimenes var saņemt pilnīgi jaunu kapavietu 2026. gadā (Rīgas MVD, 2026). Abas atrodas pilsētas nomalēs, tālāk no vēsturiskā centra.
Mūsu novērojums: Ģimenes bieži pārsteidzas, uzzinot, ka jaunu kapavietu Rīgā var iegūt tikai divās kapsētās. 32 gadu pieredze rāda: jo ātrāk sazināties ar kapsētas pārvaldi pēc tuvinieka nāves, jo vieglāk saskaņot vēlamo sektoru un izmēru.
| Kapsēta | Adrese | Platība / atrašanās vieta | Tālrunis |
|---|---|---|---|
| Jaunciema kapi | Jaunciema 8. šķērslīnija 10 | Kompaktāka teritorija, pilsētas ziemeļos | +371 67012396 |
| Bolderājas kapi | Mazā Kleistu iela 16 | 21,92 ha, pilsētas rietumos | +371 67012359 |
Kapsētu apmeklējuma laiki parasti ir vasarā (aprīlis-oktobris) plkst. 7:00-21:00 un ziemā (novembris-marts) plkst. 8:00-18:00. Precīzu informāciju par konkrētu kapsētu ieteicams pārbaudīt tieši pie Kapsētu pārvaldes, jo laiki var mainīties svētkos.
7 vēsturiski nozīmīgākās Rīgas kapsētas
Papildus divām atvērtajām kapsētām, Rīgā ir vairākas vēsturiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas kapsētas, kur apbedīšana notiek tikai esošajās ģimenes vietās, bet kuras ir nozīmīgas apmeklējuma un piemiņas vietas.
- Rīgas Meža kapi (I un II). Aizsaules iela 2 / Gaujas iela 12. Dibināti 1913. gadā pēc pilsētas domes lēmuma, ainavu arhitekta Georga Frīdriha Kūfalta iecerēti kā parks ar centrālo aleju (Vikipēdija, 2025). Apbedīti trīs Latvijas prezidenti: Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis, kā arī mākslinieki Vilhelms Purvītis un Aleksandra Beļcova, un ebreju glābējs Žanis Lipke. II Meža kapos atrodas pirmais Rīgas kolumbārijs (288 nišas, atklāts 2017. gadā, tagad pilnībā izpārdots).
- Rīgas Brāļu kapi. Aizsaules iela 1B. Nozīmīgākais memoriālais ansamblis Latvijā, veltīts Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu (1915-1920) kritušajiem: apbedīti aptuveni 3 000 karavīru, tostarp 300 nezināmo (Nacionālā enciklopēdija, 2024). Ansambli veidojis tēlnieks Kārlis Zāle, kurš vēlāk projektēja arī Brīvības pieminekli. Platība: 9 ha.
- Raiņa kapi. Aizsaules iela 1A. Dibināti 1925. gadā kā kapsēta cilvēkiem, kas nepiederēja baznīcai (dēvēti arī par ateistu vai pagānu kapiem). Apbedīts dzejnieks Rainis un vairāki latviešu kultūras darbinieki.
- Lielie kapi. Centrālajā Rīgā. Dibināti 1773. gadā, valsts aizsargāts arhitektūras piemineklis ar 22 ha platību. Tā ir viena no vecākajām un lielākajām kapsētām pilsētā, tagad populāra arī kā rekreācijas zona.
- Pokrova kapi. Mēness iela 3. Pareizticīgo kapsēta, izveidota blakus Lielajiem kapiem 1773. gadā. Netālu atrodas Rīgas Kristus Debesīs Uzņemšanas pareizticīgo baznīca.
- Vecā ebreju kapsēta. Starp Tējas, Līksnas, Virsaišu, Ebreju un Lauvas ielu. Pirmie ebreju apbedījumi Rīgā reģistrēti 1725. gadā (Latvijas Universitātes Memorial Places projekts, 2024). 1941. gada 4. jūlijā, kad Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, kapsētas ēkas tika iznīcinātas un teritorija iekļauta geto robežās. Šodien tā ir piemiņas parks, nevis darbojošās kapsēta.
- Torņkalna pareizticīgo kapsēta un Torņakalna kapi. Vienības gatve 76. Pirmsākumi meklējami jau 14. gadsimtā, oficiāli iesvētīti 1777. gadā. Tās ir vienas no vecākajām kapsētām Rīgā ar bagātīgu tēlniecības un dekoratīvās mākslas mantojumu (LiveRiga, 2025).
Unikāls ieskats: Šo septiņu kapsētu vēsture atspoguļo Rīgas daudznacionālo un daudzkonfesionālo pagātni: luterāņu, pareizticīgo, ebreju un ateistu kopienām katrai bija sava kapsēta. Neviens konkurents nav apkopojis šo vēsturi vienuviet ar praktisku informāciju ģimenēm, kas šodien izvēlas apbedīšanas vietu.

Kur atrodas apkaimju kapsētas Rīgā?
Papildus vēsturiskajām un atvērtajām kapsētām, Rīga apsaimnieko vairākas mazākas apkaimju kapsētas, kurās apbedīšana notiek tikai esošajās ģimenes vietās ar spēkā esošu uzturēšanas līgumu (Rīgas MVD, 2026). Šo kapsētu precīzu brīvo vietu pieejamību vienmēr ieteicams pārbaudīt tieši ar attiecīgās kapsētas pārzini.
| Kapsēta | Adrese | Apkaime |
|---|---|---|
| Sarkandaugavas kapsēta | Nesaules iela 9 | Sarkandaugava |
| Lāčupes kapsēta | Baltegļu iela 41 | Āgenskalns |
| Mārtiņa kapsēta | Hāmaņa iela 4 | Pārdaugava |
| Pļavnieku kapsēta | Lubānas iela 94 | Pļavnieki |
| Matīsa kapsēta | Mazā Matīsa iela 1 | Centrs |
| Juglas kapsēta | Stāmerienas iela 1 | Jugla |
| Biķeru kapsēta | Juglas iela 71 | Teika |
| Ziepniekkalna kapsēta | Mālu iela 19 | Ziepniekkalns |
| Pleskodāles kapsēta | Ventas iela 3 | Pleskodāle |
| Jaunā ebreju kapsēta | Lizuma iela 4 | Šķirotava |
| Ivana kapsēta | Kalna iela 21 | Maskavas forštate |
Ja mirušā tuvinieki dzīvo ārpus Rīgas vai ģimenes saknes ir citā novadā, apbedīšana ārpus galvaspilsētas bieži ir vienkāršāka un lētāka izvēle. Sīkāk lasiet mūsu rakstā par mirušā transportēšanu.
Kas mainīsies Rīgas kapsētās līdz 2035. gadam?
Rīgas dome 2026. gada februārī nodeva sabiedriskajai apspriešanai Kapsētu attīstības koncepciju 2026.-2035. gadam, kas prognozē tradicionālo apbedījumu kapacitātes izsīkšanu līdz 2033.-2036. gadam pat pieaugoša kremācijas īpatsvara apstākļos (Rīgas MVD, 2026). Šobrīd Latvijā kremē 14,78% mirušo, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Rīgas domes koncepcija prognozē, ka kremācijas īpatsvars Latvijā pieaugs no pašreizējiem 14,78% līdz 65% līdz 2035. gadam. Plāns paredz jaunus kolumbārijus pie krematorijas un Meža kapiem, kā arī paplašināšanas iespēju izvērtēšanu Bolderājas, Lāčupes, Raiņa, Pļavnieku un Sarkandaugavas kapsētās (Rīgas MVD, 2026).
Koncepcija identificē četras galvenās problēmas: nepietiekamu kapacitāti tradicionālajiem apbedījumiem, vāju datu kvalitāti, nepietiekamu uzturēšanas finansējumu un regulējuma nepilnības. Risinājumu vidū ir digitalizācija, diferencēta koku apsaimniekošana un atkritumu šķirošana kapsētu teritorijās.
Ģimenēm, kas šobrīd apsver tradicionālo apbedīšanu, tas nozīmē: jārīkojas tuvāko gadu laikā, nevis jāgaida. Sīkāk par jauno regulējumu lasiet mūsu galvenajā bēru organizēšanas ceļvedī.

Kā izvēlēties piemērotāko kapsētu ģimenei?
Kapsētas izvēle nav tikai ģeogrāfijas jautājums: nozīme ir arī statusam (atvērta vai daļēji slēgta), konfesionālajai piederībai un ģimenes spējai regulāri kopt kapavietu. Pilnu piecu kritēriju sarakstu un pieteikšanās soļus pa punktiem skatiet mūsu ceļvedī par kapu vietas izvēli Rīgā.
Ja jūsu ģimenei jau pieder kapavieta kādā no 15 daļēji slēgtajām kapsētām, apbedīšana tur parasti ir vienkāršāka nekā jaunas vietas meklēšana. Ja vēlaties kremāciju ar urnas novietošanu kolumbārijā, sīkāk lasiet mūsu kremācijas ceļvedī.
Biežāk uzdotie jautājumi
Nobeigums
Rīgas 22 kapsētas ir daudz vairāk nekā birokrātisks saraksts: tās stāsta pilsētas 300 gadu vēsturi caur dažādu konfesiju un laikmetu apbedīšanas tradīcijām. Praktiskai izvēlei atcerieties: tikai divas kapsētas pieņem jaunas vietas, un gaidāmās izmaiņas līdz 2035. gadam šo situāciju vēl vairāk saasinās.
Ja jums jau tagad jāpieņem lēmums par kapavietu, sākumpunkts ir mūsu ceļvedis kapu vietas izvēlei, kur soli pa solim aprakstīts pieteikšanās process. Pilnu bēru organizēšanas pārskatu atradīsiet mūsu galvenajā ceļvedī bēru organizēšanai Latvijā 2026.





