Hinduistu Bēres Latvijā
Hinduismā nāve tiek uzskatīta par dvēseles pāreju no viena ķermeņa uz citu. Tā nav beigas, bet daļa no dzīves cikla – dzimšana, dzīve, nāve un atdzimšana (samsāra). Latvijā hinduistu kopiena ir neliela, taču tā cenšas ievērot tradicionālās bēru tradīcijas, cik tas ir iespējams vietējā kontekstā.
Nāves brīdis un sagatavošanās
Kad hinduists mirst, tuvinieki cenšas nodrošināt, lai aiziešana būtu mierīga. Ja iespējams, mirušajam tiek skaitītas lūgšanas vai mantras. Populāra ir "Om Namo Narayanaya" mantra, kas palīdz dvēselei šķirties no ķermeņa un doties uz nākamo eksistenci.
Hinduisti uzskata, ka pēdējās domas nāves brīdī nosaka dvēseles nākamo ceļu, tāpēc ir svarīgi radīt mierīgu un svētu atmosfēru.
Bēru ceremonija
Tradicionāli hinduisti tiek kremēti, jo tā tiek uzskatīta par ātrāko un tīrāko veidu, kā atgriezt ķermeni pie dabas. Latvijā kremācija tiek veikta krematorijā, jo tas atbilst gan reliģiskajām prasībām, gan vietējiem likumiem.
Pirms kremācijas mirušā ķermenis tiek nomazgāts, ietērpts tīrās drēbēs, bieži vien baltās krāsās. Uz pieres var tikt uzlikts sarkans pulveris (kumkuma) vai sandalkoka pasta. Šie simboli apzīmē svētību un garīgo aizsardzību.
Ģimenes locekļi, īpaši vecākais dēls, veic rituālus pirms kremācijas. Latvijā šos rituālus vada paši ģimenes pārstāvji vai kāds, kas labi pārzina tradīcijas. Ja iespējams, tiek lasītas svētas himnas, piemēram, fragmenti no Bhagavadgītas vai Rigvēdas.
Pēc kremācijas
Pēc kremācijas pelni tradicionāli tiek izkaisīti svētā upē, piemēram, Gangā Indijā. Latvijā šī tradīcija tiek pielāgota – pelnus var izkaisīt jūrā, upē vai dabā, vai arī glabāt urnā saskaņā ar vietējiem likumiem.
Sēru periods un piemiņa
Hinduismā bēru rituāli turpinās arī pēc kremācijas. Pirmās 10–13 dienas tiek pavadītas īpašās lūgšanās un rituālos (shraddha), kas palīdz dvēselei doties uz nākamo dzīvi. Šajā laikā tuvinieki atturas no izklaidēm un cenšas dzīvot vienkārši.
Dažos gadījumos 12. vai 13. dienā notiek īpašs piemiņas mielasts, kurā tiek baroti nabadzīgie vai garīdznieki. Tas simbolizē labdarību un palīdz aizgājēja dvēselei.
Katru gadu tiek atzīmēta mirušā cilvēka nāves gadadiena – tithi –, kad ģimene atkal veic piemiņas rituālus.
Noslēgumā
Hinduistu bēres Latvijā ir pielāgotas vietējiem apstākļiem, taču saglabā galveno – cieņu pret mirušo un ticību dvēseles nemirstībai. Kremācija, lūgšanas un labie darbi ir centrālie rituāli, kas palīdz dvēselei turpināt savu ceļu nākamajā dzīvē.