Pareizticīgo bēres Latvijā
Pareizticīgo tradīcijās bēres ir svēts un ļoti nozīmīgs notikums, kas saistīts ar dvēseles pāreju uz mūžību. Tās tiek veiktas saskaņā ar senām baznīcas paražām un rituāliem, kuri ir vērsti uz aizgājēja dvēseles mieru un lūgšanu par tās pestīšanu.
Pēc nāves miesa tiek sagatavota bēru ceremonijai – to nomazgā, ietērpj tīrās drēbēs (bieži vien baltā apģērbā, kas simbolizē dvēseles šķīstību) un ievieto zārkā ar kājām uz altāra pusi. Pie aizgājēja tiek lasītas īpašas lūgšanas – Panihida un Lielais izvadīšanas kanons.
Bēru dievkalpojums parasti notiek baznīcā vai kapličā, ja nav iespējas to veikt dievnamā. Svarīga ir lūgšana par aizgājēju – tā palīdz dvēselei sagatavoties Dieva tiesai. Pēc dievkalpojuma notiek izvadīšana uz kapsētu, kur notiek pēdējās lūgšanas un apbedīšana.
Pēc bērēm ģimene un tuvinieki bieži pulcējas piemiņas mielastā – klastā, kur tiek pieminēts aizgājējs ar cieņu un lūgšanām.
Pareizticībā svarīgs ir arī turpmākais piemiņas laiks – lūgšanas 3., 9. un 40. dienā pēc nāves, kā arī ikgadējās piemiņas dienas. Tas viss simbolizē cieņu pret mirušo un rūpes par viņa dvēseles likteni mūžībā.