What to do if a relative has died at home?

If the death occurred at home, you need to contact the family doctor to obtain a death certificate. After that, contact the funeral agency at the phone number 8388 or 20692069 (00-24) for transportation of the deceased to the morgue. Within approximately an hour, a specially equipped vehicle will arrive to transfer the deceased to the morgue. The agency's morgue is located at Tēraudlietuves iela 3, Riga.

What to do if a relative has died in the hospital?

If a relative dies in the hospital, their body is immediately taken to the hospital's morgue. Relatives must go to the attending physician or department head to obtain a doctor's certificate of death. In practice, relatives also agree with the doctor on performing an autopsy. If an autopsy is not desired, relatives can write a request asking for no autopsy to be performed, provided the cause of death is clear.

How much does a grave plot cost?

In Riga, there are two open cemeteries - Jaunciems and Bolderāja cemeteries - where grave plots are allocated free of charge for Riga residents. In closed cemeteries, burials only occur in existing family grave plots. There is no charge for burying relatives in available spaces in these plots.

Pēc cik ilga laika ģimenes kapavietās var veikt virsapbedījumu?

Katrā pašvaldībā laika periods, kad drīkst veikt virsapbedījumu var atšķirties un to regulē katras pašvaldības saistošie noteikumi. Rīgas pašvaldības kapsētās virsapbedījumu drīkst veikt pēc 20 gadiem. Atsevišķos gadījumos ar Veselības inspekcijas atļauju termiņš var būt īsāks. Atļauts veikt vienu virsapbedījumu. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

After how long can an additional burial take place in a family grave plot?

In Riga municipal cemeteries, an additional burial can be performed after 20 years. With the permission of the Health Inspectorate, this period can sometimes be shorter. One additional burial is allowed, and the depth of the grave must be at least 1.2 meters to the lid of the coffin. Different rules apply for urn burials.

Morgs un morga pakalpojumi

KĀPĒC CILVĒKI BAIDĀS RUNĀT PAR NĀVI?

Nāve ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, ar ko katrs saskaras kādā brīdī. Lai arī dzīves beigas būtu jāpieņem kā dabisks process, šodien mēs dzīvojam sabiedrībā, kas izvēlas ignorēt nāves tēmu, un sarunas ar mīļajiem par to, kādas atvadas mēs vēlētos un kāds apbedīšanas veids ir vispiemērotākais. Psihologi novēro, ka mūsdienu cilvēku atteikšanās runāt par nāvi ir cieši saistīta ar vēlmi izvēlēties vieglāku ceļu – daudzi mēdz pievērt acis uz lietām, no kurām baidās.

Runāt par nāvi ir noderīgi

Psihologi uzskata, ka, lai arī nāve nav visizplatītākā sarunu tēma, to nevajadzētu uzskatīt par tabu, jo runāt par aiziešanu no šīs pasaules nav slikta zīme, gluži otrādi, tā ir noderīga un nepieciešama prakse.

Ir dažādi iemesli, kāpēc runāt par nāvi ir izdevīgi. Pats galvenais, tas apvieno cilvēkus. Daloties savās bailēs vienam ar otru, tās ir vieglāk pieņemt un pārvarēt. Otrkārt, cilvēki sāk vairāk apzināties šīs dzīves īslaicīgumu, kas mudina pastāstīt saviem mīļajiem to, ko viņi bieži aizmirst: ka viņi ir mīlēti, novērtēti un lolo esošās attiecības. Šādas sarunas mudina cilvēku pārdomāt savu attieksmi pret nāvi. Daudziem doma par aiziešanu kļūst par iedvesmas avotu dzīvot labāku dzīvi.

Ja tuvinieki zina precīzas mirušā vēlmes, ir vieglāk parūpēties par atvadu ceremonijas organizēšanu. Dažkārt tas palīdz izvairīties no konfliktiem starp pašiem tuviniekiem, kad radiem ir dažādi priekšstati par to, kā bērēm jānotiek. Turklāt ļoti svarīgi ir tas, ka, zinot mirušā izteikto gribu, tuviniekiem rodas jēgas sajūta: pēc mirušā tiešās vēlēšanās, piemēram, lai tiktu atskaņota tikai priecīga mūzika, kuru viņš mīlējis visu mūžu. Izvēlēta apbedīšana zemes klēpī, vai ka pelni izkaisīti uz viņa mīļotās zemes pēc kremācijas, tuvinieki jūtas ar pēc atvadīšanās no nelaiķa kārtīgi – godīgi izpildot mīļotā vēlēšanos. Tādā veidā tuviniekiem ir vieglāk samierināties ar zaudējumu, zinot, ka viss izdarīts pareizi.

Etnologi uzskata, ka nevēlēšanās runāt par nāvi un iepriekš domāt par savām bērēm saista ar baltu cilšu bēru rituāliem, kad cilts vīrus pie kapa pavadīja divējādas jūtas: apraudāja mirušo, žēlojās, bet tajā pašā laikā izjuta māņticīgas bailes no mirušā. Kapu izprata mītos – to uzskatīja par robežu starp dzīvo un mirušo pasauli. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, apbedīšanas tradīcijas mainījās atkarībā no valdošās reliģijas, taču visi dziļi reliģiozi cilvēki nāvi joprojām uztver kā pāreju uz mūžīgo dzīvi pēcnāves dzīvē. Visas pasaules reliģijas atzīst dvēseles dzīvi ķermenī. Vienīgā nožēla ir šķirtība no mīļajiem.

KĀPĒC CILVĒKI BAIDĀS RUNĀT PAR NĀVI?

Runāt par nāvi ir noderīgi

Sadarbības partneri

Rekvizīti

Sadarbības Partneri

Rekvizīti

NOGĀDĀŠANA UZ MORGU

8388

NOGĀDĀŠANA UZ MORGU

8388